18. It's not about the destination anymore...
Compostela | Šis ir oficiālais dokuments, ka esmu šo ceļa gabalu nogājusi... Principā tas ir tikai "papīrs" ar atmiņām... :) Taču par visu pēc kārtas :) |
16.diena ceļā.
Pamostos no modinātāja zvana. Uzliku uz pl.9.00 drošības pēc. Kanādietes gan teica, ka pašas mostas ap pl.7.00. Biju domājusi, ka viņas būs augšā pirms manis. Nekā. Šņāc. Tad nu pa taisno dušā un mantas somā. Priekšā 10km. Tad ir doma uz pl.12 trāpīt piligrimu misē, ja sanāks. Svinīgais nobeigums, tā sacīt jāsaka. Tāpēc šodien viss pa sportisko modi - žik žik un gatavs! Viena fiksā kafija ar kruasānu brokastīs un aaaaaiiiiziet! :)
Eju pa šosejas malu. Tā īsāks ceļš. Taču arī bīstamāks. Līkumi un trakie spāņu šoferi... Uzvelku savu košo rozā krekliņu, lai mani labāk redz. Kad jau puse ceļa noieta manevrējot pa drošākajām līkumu pusēm (man šajā sakarā ir izveidojusies sava teorija), Mapsis rāda, ka varu griezties uz mazāka ceļa. Un turpat aiz stūra jau redzu dzeltenu bultu. Tātad esmu atpakaļ uz staigātāju ceļa.
Un vēl pēc brīža uzrodas arī staigātāji. Un daudz... Un ĻOTI daudz.... Esmu šokā! No kurienes viņi visi uzradās?? Un kur viņi visi bija visas šīs 2 nedēļas? Kaut kā veiksmīgi no tām cilvēku masām eamu izvairījusies.... Nu jā, ja tā labi padomā, gāju es daudz pa savām takām, kur citi pat domās nepieļauj šādu variantu un plus vēl cēlos nepieklājīgi vēlu... :) Nu fui, kā es tā varēju :))) (fonā skan mani skaļie un apmierinātie smiekli...) Tātad - turpinu ceļu ar visiem. Cilvēku straume. Un pat sacensība. Nekādas baudas. Ielas kalnainas - augšā, lejā, un tā visu laiku. Saule. Karsts.
Kad nu beidzot līkumi izlīkumoti un kalni pievārēti, nonāku pilsētā Santjago de Compostela un pa taisno dodos uz piligrimu kantori. Atskaitīties, ko un cik esmu pieveikusi. Pie katedrāles bildēšos vēlāk. Jāpieliek punkts šim pasākumam. Kantorī, protams, cilvēku jūra. Reğistratori strādā ātri, taču rinda gara. Uz aci rēķinot kādi cilvēki 100 pirms manis ir. Visi grib paspēt līdz misei. Un tad misē sauc, cik cilvēku un no kuras valsts šodien pabeiguši ceļu. Ir pl.11.10. Varu paspēt un varu arī nepaspēt. Kamēr rinda lēnām virzās uz priekšu, saprotu, ka ir iestājies miers. Par visu, kas notiek. Un nekur vairs nav jāskrien. Es esmu te. Un atmiņā nāk iepriekšējā gada ainiņas par Santjago pilsētu. Visu atceros, it kā tas būtu bijis vakar. Un pulkstenis tuvojas 12. Un rinda lēnām virzās. Man priekšā stāvošie taisa grupas selfiju ar paceltiem īkšķiem un smaidiem līdz ausīm. Pareizi, ir jāpriecājas! :) Pulkstenis rāda 12.20. Es dabonu savu papīru par pieveikto ceļu. Un mise jau nokavēta. Un saprotu, ka mani tas galīgi neuztrauc. Jo manai staigāšanai ar baznīcu bija maz sakara. Kam vajag uz misi, tas iet. Šis mērķis ir zaudējis savu nozīmību šodienā. Un prātā nāk lielisks teksts šī brīža raksturošanai - "It's funny how this adventure is not about the destination anymore..." (autors: The dream route. mans neveiklais tulkojums.: Cik ļoti šis piedzìvojums vairs nav par galamērķi). Un uz šo mana atbilde ir: "For me it's never about the destination!" (tulk. Man tas nekad nav par galamērķi...)
Tad nu paņemu "papīru", sabildējos pie katedrāles, uzsmaidu šai pilsētai, kur spīd saule un ir tik daudz smaidīgu cilvēku visapkārt. Tad garšīgo kūku kafūzī nopērku līdzņemšanai neaprakstāmi gardu siera kūku... Tās te ir burvīgas un miilllllzonīgos gabalos! :) Un tālāk pa taisno dodos uz autoostu. Svinēšu pa ceļam. Un tik nemanāmi šis galamērķis ir pārtapis jaunā iecerē. Vēl no rīta bija svarīgi nokļūt līdz katedrālei. Un tas man deva sparu iet ātrāk kā parasti. Taču tagad tas mani vaira nevar motivēt. Pat neieeju katedrālē. Un parādās jaunas vēlmes, kuras var piepildīt. Man gribas to sauli pabaudīt... Jautāsi - kur? :) Tur, kur silts... Un šodien pat!
Buen camino!
Šodienas distance: 12km
Kopējā distance ar kājām pa Spāniju: 400km
P.S. Iespējams, turpinājums sekos....
:)