16. Milzu peļķes un dzeloņdrātis.
14.diena ceļā.
Rīts sākas ar fakta konstatāciju, ka franču tantes tomēr ir neforšas. Nu labi. Ja nevaru mainīt apstākļus, tad mainīšu attieksmi. Labi, ka šorīt neforšās franču tantes mani tik agri (ap 7.30) pamodināja. Pirmo reizi šajā staigāšanas pasākumā redzu tik burvīgu saullēktu. Drīz visi jau ir aizgājuši, taču es palieku viena brokastojot uz terases. Un saule aiz meža lēnām kāpj arvien augstāk un augstāk debesīs. Un mežam šajā pusē virs pļavas nesteidzīgi dus migla. Tāda bieza un balta. Kaut ņem karoti un smel kā tādu uzkultu putukrējumu.Kaut kur tālumā ganībās iemūjinās govs. Un vienīgā skaņa ir putna čivināšana. Nu riktīgs paradīzes stūrītis te ir. Sajūta kā ārpus laika un telpas. Viss vienkārši ir. Te un tagad. Bez kustìbas vai steigas. Apbrīnojami! Biju domājusi vakar vakarā pameklēt netā šādu tādu informāciju, palasīt, taču te to vienkārši nevar izdarīt. Absolūti nav vajadzības pēc kustības. Arī pēc informatīvās ne. Es esmu. Un ir labi.
Sāku iet pēc bultām, taču man kaut kas nepatīk. Sāku skatīties drukātajā kartē un Mapsī un lieku visu kopā ar reālo situāciju dabā. Nu nav riktīgi. Teorētiski viss ir riktīgi, taču man piemetas vadātājs uz līdzenas vietas. Iekšējais kompass saka, ka virziens nav pareizais. Ejot pa bultăm rodas pilnīga dezorientācija.... Dīvaina sajūt - prāts saka, ka viss ok, taču intuīcija protestē kā tāds nelabais! Nu nē, šitā tā lieta neies cauri!! Uzspļauju bultām, slēdzu iekšā Mapsi un eju, kur mani "velk". Un drīz vien attopos tipinot kalnā. Jau nojaušu, ka šīsdienas gājums nebūs garlaicīgs. Notipinu no kalna lejā, pagriežos pa labi. Apkārt lauki mijas ar krūmājiem un kokiem. Ceļš drīzāk ir traktora iebraukātas sliedes pa lauku. Apkārt nevienu māju vai citu norādi neredz. Nu, nelīstu te ar nodomu parasts cilvēks. Taču pēc pārsimts metriem ieraugu puisi. Ar mugursomu. Staigātājs. No francijas. Viņš esot apmaldījies. Vai es nezinot, kur ir nākamā bulta? Nu tad beidzot skaidrs, kāpēc man te vajadzēja atnākt. Viņam telefonā ir tikai nobildēts kartes fragments. Un no tā ne vella nevar saprast, kur tas dabā vispār ir. Rādu viņam savu Mapsi un saku, ka baigi labā lieta. Īsāk sakot aizsùtu viņu uz turieni, no kurienes pati tikko atnācu. Lai meklē bultas tur. Un tieši kā te var iemaldīties? Nekurienes vidus. Un bez gps vai vismaz normālas kartes te nu nekādīgi neko nevar sashēmot... Nu labi. Puisis priecīgs, esot viņu izglãbusi. Jauki! Savukārt es turpinu savu neceļu gājumu.
Un nav ilgi jāgaida līdz nākamajām jautrībām. Ceļam pāri pārvilktas dzeloņdrātis - lai nav caurstaigājams - un visā ceļa platumā ir kārtīga peļķe. Gar malām dzelkšņaini krūmi un aiz krūmiem atkal dzeloņdrātis. Tieši pa kurieni lai visu šo apiet?? Atpakļ iet netaisos. Viens variants ir brist cauri peļķei. Otrs - meklēt apkārtceļu. Pa vienu pusi nesanāk, jo dzelkšņainie krùmi tikai paliek lielāki. Pa otru pusi ir ar dzeloņdrātīm iežogots uzarts meža izcirtums, kas vēl piedevām atrodas lielā slīpumā. To visu kalambūru pat grūti aprakstīt.
Labi, izvēlos dzeloņdrātis un uzarto izcirtumu. Eju krietnu gabalu atpakaļ, kur beidzas dzelkšņainie krūmi. Uzmanīgi izmānu caur dzeloņdrātīm somu. Tad lēnām lienu cauri pati. Drusku aizķeros, taču nekas traks. Šķērsoju slīpo, uzarto izcirtumu. Kājas vietām grimst iekšā. Otrā pusě atkal dzeloņdrātis. Izmānu cauri somu otrpus dzelkšņiem. Taču tur vēl ir svaigi izrakts grāvis. Neko darīt. Palaižu somu vaļā un tā aizkūleņo lejā. Tad nu pati metos guļus un lienu uz muguras cauri dzeloņdrātīm. Un tad uz dibena grāvī.
Jeeee.... visi dzīvi. Tik drusku dubļaini. Taču ar to jau viss nebeidzas. Tālāk Mapsis mani ved tieši stāvā kalnā augšā. Juhuuu, lai dzīvo fitness (vaikāviņtursauca...)! :) Nākamajā miestā izdzeru ledusaukstu sulu možumam. Un Mapsis ved mani nost no karstā asfalta. Koku paēnī iet ir daudz patīkamāk. Kaut kur suns ierejas, kaut kur putni čivina savu dziesmu. Un tad es sāku saprast, ka eju pa govju ceļu. Zeme arvien vairāk paliek izdangāta un lopiņi te atstājuši gan savus nagu nospiedumus, gan pļekas - svaigākas un ne tik svaigas. Rādās, ka satiksme te ir krietni noslogota. Pielieku soli un ik pa laikam metu skatu atpakaļ, vai mūjinātājas man neelso pakausī :) Tā jau varētu nesatraukties, taču kā zināms no govju ceļa tā vienkārši malā paiet nevar, tas ir iežogots un ar krietnu krūmu biezokni gar malām. Un šajā zemē krūmi nav kā krūmi pie mums. Te tie ir dzelkšņaini un stīgo. Tā vienkārši cauri izlīst nevar. Izskatās ka te man virsū neviens bars nebruks. Taču atkal - priekšā milzīga, dubļaina peļķe un dilemma, kā tikt pāri, sākas no gala. Šoreiz brienu...
Pēc visām krūmu un peļķu nebūšanām lēnām atgriežos civilizācijā. Asfalts. Kafejnīcas. Pie veikala tirgo ķiršus. Lielus, saldus un sulīgus. O, jā, tas ir tas, ko vajag! Šovakar vakariņās ķirši. Kilograms! Lai iet uz pilnu klapi! Nonāku pilsētā Boimorto. Alberğe jauna, plaša un ar augstiem griestiem. Šī arī ir jaunā projekta būve, tūristu piesaistei. Jauki! Un man priekšā jau ir vakardien satiktie spāņu vìrieši. Man tiek viss izrādīts, sagādāta sega un varu izvēlēties, kurā telpā gulēt. Ir četras istabas. Katrā astoņas gultas. Vienā nakšņos visi vīrieši. Otrā ir apmetušās divas vācietes. Trešajā - ka' tavu brīnumu - franču tantes!! :) Es izvēlos ceturto istabu, kas pagaidām ir tukša. Un šis kļūst par manu privāto numuriņu šai naktij, jo neviens cits mums tā arī nepievienojas.
Vakarā pēc pl.21.00 visas pārējās dāmas aiziet gulēt. Mēs ar spāņu kungiem paliekam koptelpā baudīt sarkanvīnu un uzkodas, kuras katrs sagādā no saviem krājumiem. Viņi man skaidrā spāņu valodā stāsta par sevi, savu dzīvi. Kā viņu kundzes mājās neļaujot lietot alkoholu. Tad nu ceļu ejot, pa vakariem vīnu iemalkojot, jo, kad aizbrauks mājās, atkal būs jāklausa kundzes. Šie nošķobās, taču ar bezgala lielu mīļumu. Un piebilst - mēs tak viņas mīlam... Interesanti klausīties. Pāris teikumos stāstu arī par sevi. Tad viņi man izstāsta alternatīvu ceļu rītdienai. Tas ir taisnāks un īsāks. Un izskatās, ka, uzzinot šo informāciju, visu šo gājienu beigšu par dienu ātrāk. Jauki!
Ar kungiem norunājam rītdienas galamērķa pilsētu, kur tikties un kopīgi vakariņot. Viņi sāks iet agri. Es pa savai modei - ap pl.9.00. Un, vēlot labunakti, slaidā lokā dodos uz savu milzīgo privāto guļamistabu.
Šodienas distance: 26km