13. Šodien tas kalns man pieriebās...
11.diena ceļā.
Vēls rīts. Privātā numuriņā ir jauki pamosties. Pārējie jau ir prom. Sataisos un eju vietējā bārā uz rīta kafiju. Vietējie arī jau sanākuši, dzer kafiju un šķirsta avīzes. Tāds saulains un laisks rīts. Vēl līkums gar lielo baznīcu, kuru vakardien nebija spēka skatīt un tad jau ap pl.11.00 dodos bultu virzienā. Līkumotais un kalnainais ceļš ved caur mežiņiem un smaržīgie koki rada patīkamu paēni. No mugurpuses tuvojas riteņbraucēji. Laikam tā arī nesapratīšu, kā pa šīm taciņām var valdīt dzelzs braucamo. Apbrīnojami! Palaižu braucējus garām. Apmaināmies ar sirsnīgiem laba vēlējumiem un katrs turpinām savu ceļu.
Priekšā redzu virsorni, kurā jākāpj. Tas nav forši. Man labāk patīk, ja var redzēt pa nelielam gabaliņam uz priekšu. Ieraugot visu uzreiz, ir sajūta, ka nebūs viegli. Un kalns tik turpinās. Augšā un lejā, augšā un lejā. Tā kā tāda leijerkastnieka dziesma. Protams, atsevišķām muskuļu grupām šis ir lielisks trenniņš :) No šejienes labi var redzēt apkārtni - no kuras puses nāk mākoņi, kur līst un kur spīd saule. Un paredzu, ka drīz kādas lietus lāses atkļūs arī līdz manīm. Un šis mirklis nav ilgi jāgaida. Patverties īsti nav kur. Palieku zem kāda koka un, šķiet, šis ir piemērots brīdis pusdienu pauzei ar līdzpaņemtajām sviestmaizēm.
Ceļš atkal ved kalnā. Un vērojot karti, nākas secināt, ka vēl kalnā būs jākāpj krietns gabals. Un uz augšu, un līkums, un vēl uz augšu, un atkal uz augšu, un tikai uz augšu, un jau apnika, ka uz augšu, bet tomēr vēl drusku uz augšu.... Nu moins.... Šitais ir ļoti apnicīgi. Un grūti. Ja vēl pa vidu būtu kăds taisns gabals. Bet, kā teica vienā teātra izrădē, ne šodien, sirsniņ! Pat īsti apkārtnes smukumus vairs šodien negribas vērot...
Beidzot nonākot kalna augšā, pēdējie kilometri ved pa šoseju. Tā ir salīdzinoši līdzena un plata. Ir vieglāk iet nekā pa meža un grants ceļiem. Taču nav tik smuki. Nonāku vietā ar nosaukumu Abadin. Alberğe jauna, tīra. Spāņi te, šajá reğionā jo īpaši Santjago ceļu grib padarīt par interesantu un inteliğentu (ja pareizi iztulkoju) tūrisma objektu. Un pieejamu un labi saprotamu tùristiem. Ir piesaistītas gan Eiropas naudas, gan ir iesaistīta valsts un pašvaldības. Tiek radīta ērta infrastruktūra pamatvajadzību nodrošināšanai. Arī visi ceļa norāžu stabi Galìsijas reğionā, kurā arī atrodas galamērķis Santjago de Copostellas pilsēta, ir uzlikti jauni un labi redzami.
Vakara duša un dodos uz nelielā miesta centrālo daļu vakariņās. Restorānu vērs vaļā tikai 20.00. Man vēl ir pus stunda. Tikmēr glāze vīna un ikvakara apkopojums dienas gaitām. Vakariņu piedāvājumā izvēlos dārzeņu zupu. Beidzot iemācījos spāņu valodā vārdu dārzeņi. Citādāk te tikai maize ar maizi un klāt piekož maizi :) un gaļa. Un jūras veltes. Atnes man zupas terīni. Tur kādas 3 porcijas iekšā. Bet vēl tak būs otrais... Ufff... taču ir gardi. Un ņemot vērā, ka pa dienu daudz neēdu, lai ir vieglāk staigāt, tad ir pat ļoti labi. Un garšīgi. Saldo neņemu. Jo šoreiz maza izvēle un ne tas, ko es gribu. Spāņiem šādā vakariņu piedāvājumā klasiski ir saldējums vai kāds auglis, vai vienkārši jogurts... Nu nerullē šis viss cilvēkam, kurš ir baudījis Latvijas konditoreju brīnumus un arī pats prot pagatavot dažu labu šedevru...
Šodien nenormāls piekusums. Un tas ilgstoši garais kalns man šodien galīgi apnika! Nebrīnos, ka tur autobusi nebrauc, to pat braukšus nevarētu izturēt :) Redzēs, ko manas kājas rīt teiks par manu šīsdienas kāpumu.... Būs jāpamasē, lai neapvainojas :)
Šodienas distance: 28km