11. Citiem ğeogrāfiju nemāca... :)
7. jūnijs, 2017 pl. 10:03,
Nav komentāru
9.diena ceļā.Kad ceļos, gandrīz visi ir prom. Ir daļa foršu staigătāju, kas, agri ceļoties, paņem savas mantas, un iet tālāk kravāties uz virtuvi vai citām koplietošanas telpām. Taču ir arī tādi indivīdi, kas tikai domā, ka klusi un korekti uzvedas. Patiesībā viņi čabinās un čīkstinās kā paši nelabie. Un vēl uzliek uz pieres tos prožektorus, kas taisa diseni pa visu telpu pie katras galvas kustības. Doma jau viņiem laba un pareiza, tik tas izpildījums tāds gaužām bēdīgs un uz nerviem krītošs. Pavārtos, kamēr šie dīdžeji ir prom, un tad lënā garā ceļos. Tā kā zinu, cikos atiet vilciens, zinu arī to, ka brokastis ēdīšu braucot. Un, lēnām dudinot, piepilsētas peizāžs aizrit gar vilciena logu.
Pilsēta smuka. Šaura. Atrodas starp diviem tuvu esošiem kalniem, gravā un pie okeāna, līcī. Līdz ar to apbūve ir saspiesta, mājas tuvu viena pie otras un ar daudz trepītēm un šaurām ejām. Ielas tikai dažas. Taču ir viss. Gan veikali, banka, kafejnīcas un resgorāni, gan viesnīcas, apdrošināšanas, frizētavas, gaļas veikali, mēbeļu veikali un krogi. Apbrīnojami, kur tas viss te var satilpt! Līcis smuks. Saudz laivu un motorlaivu. Mols tāds pamatīgs, lai aizsargātu līci no okeāna viļņiem. Un pastaigu maršruti ar skatu vietām. Atrodu tūrisma info centru, lai apjautātos ierasto informāciju. Pie reizes apjautājos par vilcienu uz nākamo lielo pilsētu. Un viņa apstiprina, ka tāds ir tikai 1 pa dienu. Izdomāju, ka braukšu līdz Ribadeo, kas ir pēdējā pilsēta pie okeāna, pirms ceļš maina virzienu uz iekšzemi.
Okeāns ir vidēji mierìgs. Daži viļņi gan sitas gar molu un ūdens šļakstās pāri. Iespaidīgi. Un bīstami vienlaicīgi. Izstaigāju pilsētu. Un arī nedaudz pa trepītēm. Rezultātā mani kāju muskuļi ir nodarbināti daudz nopietnāk kā ejot garos kilometrus pa līdzenu ceļu. Būs vakarā kārtīgāk jāstaipās, lai rīt viss būtu kārtībā. Pusdienu vietā kafija un empanada - pīrāgs, kur mīkla no abām pusēm un pildījumā visbiežāk esmu ēdusi tunci. Arī šoreiz tuncis. Ņammmīgs. Un, protams, kūka. Tad jau lēnām virzos uz stacijas pusi, kas atrodas pāris kilometrus no pilsētas. Ja nu biļete jāpērk automātā, tad tas arī aizņems vairāk laika. Vilciens kavē 20 minūtes. Man tas ir diezgan neierasti, jo esmu pieradusi, ka vilciens ir viens no visprecīzākajiem transporta līdzekļiem. Bet nu, te tak ir Spānija... :) Te viss var būt citādi. Stacijā satieku vīrieti no Vācijas. Viņš jautā par braucienu un galapunktiem. Izstāst visu, ko esmu paspējusi uzzināt. Viņš arī ir staigātājs. Tā nu sākam pļāpāt par ceļu un alberğēm, par Spāniju un vilcieniem, par saviem darbiem un dzimtajām zemēm, par ēdieniem un vaļaspriekiem. Brauciens ilgst 3 stundas, tā ka ir iespēja patrennēt savu angļu valodu, jo vienojamies sazināties šajā valodā. Pēc garā brauciena ejam paēst vakariņas. Un tad jau vakars ir diezgan vēls. Alberğē brīvu vietu vairs nav. Nav jau brīnums, ir diezgan vēls. Nākas meklēt netālu esošo hosteli. Tik jauki mīkstos palagos, bez liekiem krācējiem un rìta čabinātājiem pārmaiņas pēc izgulēties. Hosteļa saimnieks iedod karti par atlikušo ejamo ceļu un veselu sarakstu ar naktsmājām un telefoniem, ja nu vajag sazvanīt. Pēc sātīgajām vakariņām ar gliemežiem un salātiem, glāze vīna un miegs jau klāt.
Šodienas distance: 14km