7. Tā dara slinkais cilvēks!
3. jūnijs, 2017 pl. 8:21,
Nav komentāru
5.diena ceļā.
Visu nakti līst, zibeņo un dārdina pērkons. Esot šajā vecajā ēkā ar čīkstošajām koka grīdām un akmens trepēm, ir sajūta, it kā es būtu kādā mākslas filmā. Daļa nakšņotāju iet prom agri. Pamostos ap 8.00. Aiz loga ir pamatīga migla. Pasaule ir noslēpusies. Tālāk par puķu dobi neko nevar redzēt. Un liekas, ka tam, kas te notiek, nav nekāda sakara ar realitāti. Drusku spocīgi un sirreāli, taču mierīgi un droši.
Nonāku pilsētā Ribadesella. Vispirms jāatpùšas un jāuztaisa pusdienu pauze. Eju kafejnīcā, pasūtu kafiju un kūku. Pie blakus galdiņiem cilvēki ik pa laikam mainās. Liela daļa apmeklētāju ir kundzītes gados pāri septiņdesmit. Taču visas tādas koptas, ar sataisītām frizūrām, mirdzošiem auskariem. Satiekas, padzer kafiju, papļāpā un dodas tālāk. Tad nāk nākamās. Un visu laiku visas sveicinās. Un ir tikai pusdienlaiks. Apbrīnojami. Un dzīvība pilsētā kūsā. Apeju loku pa ieliņām. Sameklēju autoostu. Līdz nākamajai pilsētai braukšu. Kamēr buros cauri autobusu sarakstam, pilsētā viss jau ir noklusis un iestājas dienas atpūtas daļa, kad visi veikali un kafejnīcas ir ciet, lai vēlāk sāktu savu aktīvo vakara daļu.
Drošības pēc katram autobusam pārjautāju, vai tas nav man vajadzīgais. Līdz sagaidu īsto un brauciens sākas. Biju jau piemirsusi, kā šeit šoferīši līkumo pa serpentīnveidīgajiem ceļiem nemaz nesamazinot ātrumu. Un tas lielais braucamrìks klausa ar! Iekļaujas visos līkumos. Apbrīnojami. Un tâdu šūmaheru te pilns. Taču tam ir sava nejaukā puse. Lai gan brauciens ilgst tikai 30 minūtes, izkāpjot pilsētā Colunga, minūtes 15 sēžu pieturā uz soliņa, lai visas iekšas saliekas pa vietām un pāriet nelabums... Tikmēr pavēroju vietējos. Te arī pilns ar frišām, koptām kundzītēm. Kurpītes saskaņotas ar somiņām. Lūpas uzkrāsotas. Satiekas, sasveicinās un tālāk dodas kopā.
Tagad par alberğēm ir divi varianti - iet 3 kilometrus atpakaļ vai 7 uz priekšu. Slinkais cilvēks iet 3 kilometrus atpakaļ. Taču uz atpakaļu ejot, pilsētiņa ir tuvāk okeānam. Domāts darīts! Pēc pus stundas esmu klāt. Un izrādās alberğe jau pilna. Pārāk ilgi uz soliņa sēdēju... Ko lai dara? Trīs kilometri un tad vēl septiņi?? Nu nē. Šodien būs pa šiko - norezervēju viesnīcu ar skatu uz kalnu. Par to kalna esamību, kā vēlāk izrādās, var krietni pastrīdēties, taču ir duša, balti palagi un televizors. Pareizi, pasaulē tak ir arī televizori! Un ar pulti var pārslēgt kanālus! Biju jau aizmirsusi par šādu ekstru uz šīs planētas. Tā jau visu vakaru var pavadīt pie tv. Taču ne tāpēc esmu te atbraukusi. Ceļos augšā un eju staigāt gar okeānu. Jau krēslo. Tomēr okeāna šalkoņa maigi ieaijā. Un rīt būs atkal jauna diena. Redzēsim, ko tā nesīs.
Šodienas distance: 21km