5. Diena ar nosaukumu "Viss ir slikti..." :)
31. maijs, 2017 pl. 9:39,
Nav komentāru
3.diena ceļā.
Un tā sākas diena ar nosaukumu "Viss ir slikti!". (Un visa šī stāsta laikā ik pa brīdim fonā skan histēriski sniekliņi, jo, lai gan Viss ir slikti, tas kaut kad pāriet un beidzas..:) Vienkārši jātiek šai dienai cauri.)Pamostos kā parasti, no tā, ka citi jau ceļas augšā. Tomēr kaut kā ir sajūta, ka neesmu izgulējusies un kaut kas nav īsti riktīgi.... Nojausma ir, taču ceru, ka kļūdos, bet manas aizdomas apstiprinās - šeit ir blaktis. Esmu sakosta... Brrr.... Nu kur vēl cūciskāk!!
Nu labi, tāpat jāceļas un tāpat kaut kas lietas labā jādara. Bet dusmas baigās!
Saku istabas biedrenēm, kas par lietu. Viņas arī sāk visas mantas nest ārā un purināt. Te ir pieejama veļas mašīna un žāvētājs. Kaut kur lasīju, ka no tām nešķīstenēm vaļā var tikt ar augstas temperatūras palīdzību. Tad nu visas drēbes lieku žāvētājā. Tas aizņems stundu. Tikmēr visi ir aizgājuši prom. Esmu palikusi viena un varu visu mierīgi apdomāt. Sataisu maizes ceļam. Pēc stundas dodos prom.
Eju. Vienkārši eju. Garastāvoklis zemāk par nulli. Nu, vispār jau šodien ir arī trešā staigāšanas diena. Un parasti ceļojumos tā esot kašķīgā un kritiskā diena... Nu re, manā gadījumā ļoti atbilst.
Un pa ceļam, protams, ienāk prātā jautājums:"Un tieši kas man te bija vajadzīgs? Kāpēc es šurp braucu??" :)
Viss paliek labāk, kad nonāku pie okeāna. Tā šalkoņa un viļņi, un zilais ūdens... Un viss lēnām norimst. Uzrodas bariņš sērfotāju. Te ik pa laikam ir izkārtnes, kas vēsta par sērfošanas apmācības iespējām. Visi sēž ūdenī un gaida instruktora komandu, kas ļaus lekt stāvus uz dēļa un, nenoturot līdzsvaru, iegāzties atkal ūdenī. Ejot tālāk gar krastu, notiek arī sērfošanas ballīte ar sacensībām un mūziku. Izskatās liels pasākums. Aizeju līdz molam. Un lēnā pastaigas solī gar līci dodos uz pilsētas pusi. Prāts nomierinājies, taču joprojām Viss ir slikti. Tālāk iet vairs netaisos, lai gan dienas plānotā distance vēl nav pabeigta. Tramvaja izmēra vilciens uz nākamo pilsētu brauks tikai pēc trīs stundām. Autobuss pēc divām. Laiks apmācies. Tikmēr sameklēju aptieku un nopērku visu vajadzīgo - i pirms, i pēc kodumiem. Sēžu parkā uz soliņa un gaidu autobusu. Neko vairs negribas...
Rezultātā nobraucu ne tikai šodienas atlikušo gabalu, bet arī visu rītdienas paredzēto. Ka nav kazai piena, ta nav! Kā tur Freimanis savulaik dziedāja: "Gribas visus sūtīt... suņu sēnes lasīt šalalllaaaaa....".
Izkāpju no autobusa pilsētā Llanes. Sameklēju savā Mapsī, kur te alberğe, un eju norādītajā virzienā. Un pa ceļam sūtu visumam savu pasūtījumu - atsevišķu istabu, ar visām ērtībām, par pieņemamu cenu un vīrieti, kas to visu noorganizē, jo man vairs nav spēka! Pagājušajā pārgājienā šitais nostrādāja tīri labi. Un ko tu domājies, nostrādā arī šoreiz! :) Nonāku koju tipa naktsmītnē. Līdzīgi profskolu kojām. Istabiņā tikai divas gultas. Vannas istaba viena uz divām istabiņām. Viss tukšs un kluss. Un uzraugs, kurš vēlīgi ne tikai nepieliek istabiņā klāt otru iemītnieku, bet arī otru istabu atstāj tukšu, lai man ir sava vannas istaba. Izstāsta, kur vislabāk iet paēst un ja ko vajagot, lai droši prasa. Nu jauki! Vismaz tas ir nokārtojies.
Izeju līkumu pa pilsētu. Vakariņas. Vīna glāze. Fonā uz lielā ekrāna tiek rādīta futbola spēle starp divām vietējām komandām.
Viss! Man pietiek. Šodienas man ir gana. Vienīgais, ko vēlos, ir aizmigt. Un rīt - tad jau redzēs, kas būs rīt...
Šodienas distance: 25km