4. Opelis ar galīgi cauru izpūtēju.
Pamostos ap 7. Visi čabinās. Es ar sāku staipīties. Pamēģinu jaunu stratēģiju-iziet laicīgi. Pēc lietus dzestrs, taču drīz iesilst. Pirmās brokastis no tā, kas somā aizķēries staigājot pa pilsētu. Tik agri visi veikali un kafejnīcas vēl ciet. Kalniņi augšā, lejā. Lēnām.
Esmu pilsētā Comillas. Atrodu kartē informācijas centru. Pa ceļam mani uzrunā kāds pāri. Vai esmu staigātāja (negribu lietot vārdu svētceļotāja, jo esmu šeit, lai pastaigātos nevis reliğisku motīvu vadīta)? Vai meklēju alberği? Saku jā. Un viņi man izstāsta, ka alberğe ir pilna jau labu laiku atpakaļ. Saku, paldies, par brīdinājumu un turpinu ceļu uz info centru. Tur meitene skaidrā spāņu valodā apstāsta man situāciju - parāda, kur kartē ir alberğe un visu pārējo viesnīcu informāciju. Nu, jāiet lūkot kas un kā. Ieraugu 3 staigātājus, ko satiku šodien pa ceļam tajā brīdī, kad nogriezos uz okeāna pusi. Taču viņi iet prom no alberğes. Laikam tiešām pilna... Eju iekšā, padodu labvakaru, prasu: "Vai jums ir viena brīva gulta?" Uz ko man vīrietis atbild - varat jau paši iedomāties - jā, viena vēl esot! Visiem pārējiem pirms manis vajadzējis 2 vai 3 un viena nekādīgi nav derējusi. Tā nu es pārlaimīga ietenterēju telpā ar 3 divstāvu gultām un dabonu vienu no augšējām guļvietām.
Sakārtoju mantas, tieku dušā, te ir arī veļasmašīna, kuru draudzīgi ar sievieti no Amerikas dalam uz pusēm lai ātrāk tiktu pie tīrām drēbēm.
Ko dara visu dienu nostaigājies cilvēks vakarā? Iet staigāt atkal. Pa pilsētu, kurā tikko nonācis. Izeju līkumu līdz okeānam. Pūš milzonīgs vējš, tāpēc pārāk tuvu kraujas malai neeju. Aizeju pa moliņu līdz bākai. Te viss droši gājējiem sataisīts, ar margām un diezgan augstām malām. Viļņi okeānā ir ļoti augsti un, atsitoties pret mola malu, sašķīst ar tādu troksni, ka uzreiz ir skaidrs, kurš te ir galvenais un stiprākais. Nemaz necenšos apšaubīt... Sāk pilināt lietus. Esmu vienā pilsētas malā. Vajadzētu tikt uz otru, taču salīt negribas. Kas palīdz pret salīšanu?? Pareizi, vīns!! Iesprūku kafejnīcā "Melnā pērle". Un pie reizes paēdu vakariņas. Šajā pilsētā ir māja, kuru projektējis slavenais Gaudi. Jāiet apskatīt. Kad tieku līdz tai, darba laiks jau beidzies un kā par spīti, rīt nestrādā. Nu labi, tad neko. Izeju vēl līkumu pa pilsētu, veikalā nopērku garšīgu sieru, jo maize man vēl ir.
Vakarā ap 22.00 lielākā daļa nakšņotāju jau guļ. Otrā stāva telpā viens vīrietis sāk "zāğēt" kā tāds opelis ar galīgi cauru izpūtēju. Tik mežonīgas skaņas no cilvēka dzīvē neesmu dzirdējusi. Ik pa laikam kāds neiztur un iet viņu bakstīt. Tiek izmēğināta arī svilpošanas tehnika. Taču kad nekas nelīdz - dusmīgi soļi tuvojas trokšņotājam, draudīgs vārdu birums un zāğētājs uzmodināts. Kāds man prieks, ka esmu tikusi citā istabā. Viss noklust.
Šodienas distance: 31km